MENOPAUZE SĀKAS
NEMANĀMI
NEMANĀMI
Palīdzi sev!
Pajautā padomu
pieredzējušam ginekologam!
Pajautā padomu
pieredzējušam ginekologam!
Menopauzes ceļš
Uzzini, ko sagaidīt katrā posmā.
Jūties stipra un informēta katrā solī!
»
- Izpratnekas ir perimenopauze, menopauze un pēcmenopauze.
- Simptomu atpazīšana un diagnozeKarstuma viļņi, bezmiegs, garastāvokļa maiņas.
Konsultācija ar ginekologu un izmeklējumi. - Palīdzība un ārstēšanaDzīvesveida maiņa, uztura pielāgošana vai hormonus aizvietojošā terapija
- IlgtermiņāDzīvesveida pielāgošana ikdienas labsajūtai un veselībai ilgtermiņā.
»
Kādi ir menopauzes un perimenopauzes simptomi
Sūdzības un simptomi menopauzes laikā var būt visdažādākie un to izteiktība - ļoti individuāla – no ļoti vieglas līdz pat ļoti smagiem un dzīves kvalitāti nopietni ietekmējošiem. Pētījumos apstiprināts, ka līdz pat 80% sieviešu jūt kādus no subjektīvajiem menopauzes simptomiem.
Nepatīkami ir karstuma viļņi un svīšana – tā var būt kā naktī, tā arī dienā – pēkšņa ādas piesarkšana sejas, kakla un krūšu apvidū, vispārēja nosvīšana. Karstuma vilnis var ilgt no dažām sekundēm līdz pat minūtēm un atkārtoties ar dažādiem intervāliem, vairākas reizes diennaktī – dažkārt pat līdz 15-20 reizēm.
Parādās miega traucējumi – pamošanās naktī, bezmiegs, kas rezultējas ar nogurumu un darbaspēju samazināšanos nākamajā dienā. Tam visam pievienojas garastāvokļa svārstības, nomākts garastāvoklis, depresija, atmiņas un
koncentrēšanās spēju pasliktināšanās – gan estrogēnam gan progesteronam piemīt neiroprotektīva darbība – estrogēns smadzenēs piedalās glikozes vielu maiņas regulācijā un, ja estrogēna trūkst – traucēts minētais process, kas izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, zūd domāšanas „asums”, samazinās „laimes hormona” – serotonīna līmenis.
Šos nepatīkamos simptomus var regulēt, apmeklējot ārstu, kurš ir specializējies ginekoloģiskajā endokrinoloģijā. Ārsts konsultēs un ieteiks piemērotāko hormonālo terapiju vai palīdzēs izvēlēties kādu no nehormonālajām ārstēšanas metodēm.
koncentrēšanās spēju pasliktināšanās – gan estrogēnam gan progesteronam piemīt neiroprotektīva darbība – estrogēns smadzenēs piedalās glikozes vielu maiņas regulācijā un, ja estrogēna trūkst – traucēts minētais process, kas izpaužas kā koncentrēšanās grūtības, zūd domāšanas „asums”, samazinās „laimes hormona” – serotonīna līmenis.
Šos nepatīkamos simptomus var regulēt, apmeklējot ārstu, kurš ir specializējies ginekoloģiskajā endokrinoloģijā. Ārsts konsultēs un ieteiks piemērotāko hormonālo terapiju vai palīdzēs izvēlēties kādu no nehormonālajām ārstēšanas metodēm.
Klimakss jeb pārejas periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Perimenopauze vai premenopauze (hormonālās izmaiņas) var sākties jau ap 40 gadu vecumu, bet simptomi var turpināties arī pēc pēdējām menstruācijām. Vidēji šis periods ilgst 4–8 gadus, bet tas ir ļoti individuāli.
Pirmajā gadā pēc menopauzes iestāšanās, zūd 30% no organismā esošā kolagēna, pēc tam katru gadu – aptuveni 2%. Jo ilgstošāk sieviete ir menopauzē, jo vairāk sajūtams kolagēna trūkums – ķermenis pamazām zaudē tvirtumu - ar laiku atslābst maksts gļotāda, maksts kļūst sausa, parādās urīna nesaturēšana, var pievienoties nepatīkami izdalījumi, nieze. Rezultātā intīmā dzīve kļūst nepatīkama, pat sāpīga, samazinās libido.
Šīs sūdzības nevajadzētu izgnorēt, bet jāvēršās pie uzticama ginekologa, kurš ieteiks kā novērst šos traucējošos simptomus.
Šīs sūdzības nevajadzētu izgnorēt, bet jāvēršās pie uzticama ginekologa, kurš ieteiks kā novērst šos traucējošos simptomus.
Muskuļu masas samazināšanās un svara pieaugums – samazinās kopējā ķermeņa muskuļu masa, jūtams svara pieaugums – kļūst sarežģītāk un grūtāk to kontrolēt. Laikam ritot pievienojas menopauzes vēlīnie un ļoti nopietnie sarežģījumi - pieaug osteoporozes jeb kaulu masas samazināšanās un kaulu mikroarhitektonikas pasliktināšanās risks, sirds – asinsvadu slimību riski un palielinās risks dažādu centrālās nervu sistēmas slimību attīstībai.
Šajā laikā sievietei nozīmīgi būtu saņemt uztura speciālista konsultāciju. Mūsdienu medicīna ir attīstījusies tik tālu, ka ginekologs, veicot ģenētiskos testus, var laicīgi zināt, kādi simptomi būs sagaidāmi menopauzes laikā. Šāda pieeja ļauj ārstam preventīvi nozīmēt nepieciešamos medikamentus vai uztura bagātinātājus, lai samazinātu un novilcinātu šos simptomus, tādējādi uzlabojot sievietes pašsajūtu.
Šajā laikā sievietei nozīmīgi būtu saņemt uztura speciālista konsultāciju. Mūsdienu medicīna ir attīstījusies tik tālu, ka ginekologs, veicot ģenētiskos testus, var laicīgi zināt, kādi simptomi būs sagaidāmi menopauzes laikā. Šāda pieeja ļauj ārstam preventīvi nozīmēt nepieciešamos medikamentus vai uztura bagātinātājus, lai samazinātu un novilcinātu šos simptomus, tādējādi uzlabojot sievietes pašsajūtu.
Biežāk uzdotie jautājumi par menopauzi
Menopauze ir dabisks dzīves posms, nevis slimība, tādēļ to nevajag „ārstēt”, bet gan pārvaldīt simptomus, kas var ietekmēt pašsajūtu. Mūsdienās ir pieejami dažādi risinājumi – no hormonālās terapijas līdz dabīgiem uztura un dzīvesveida pielāgojumiem, kas palīdz uzlabot sievietes fizisko un emocionālo labsajūtu.
Menopauze parasti iestājas vecumā no 45 līdz 55 gadiem, taču pirmās izmaiņas jeb premenopauze var sākties jau no 40 gadu vecuma vai pat agrāk. Menopauzi oficiāli diagnosticē, ja menstruācijas nav bijušas vismaz 12 mēnešus pēc kārtas.
Klimakss jeb pārejas periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Perimenopauze vai premenopauze (hormonālās izmaiņas) var sākties jau ap 40 gadu vecumu, bet simptomi var turpināties arī pēc pēdējām menstruācijām. Vidēji šis periods ilgst 4–8 gadus, bet tas ir ļoti individuāli.
Karstuma viļņus var mazināt ar:
– Hormonālo aizstājterapiju;
– Dabīgām vielām (soja, melnā plūškoka ekstrakts, salvija);
– Elpošanas un relaksācijas tehnikām;
– Vides pielāgošanu (viegls apģērbs, vēsākas telpas).
Svarīgi ir izvērtēt simptomu intensitāti un konsultēties ar ārstu, lai atrastu sev piemērotāko risinājumu.
– Hormonālo aizstājterapiju;
– Dabīgām vielām (soja, melnā plūškoka ekstrakts, salvija);
– Elpošanas un relaksācijas tehnikām;
– Vides pielāgošanu (viegls apģērbs, vēsākas telpas).
Svarīgi ir izvērtēt simptomu intensitāti un konsultēties ar ārstu, lai atrastu sev piemērotāko risinājumu.
Hormonālā aizstājterapija ir efektīva metode menopauzes simptomu mazināšanai. Tā palīdz pret karstuma viļņiem, miega traucējumiem, maksts sausumu un garastāvokļa svārstībām. Tā ir droša lielākajai daļai sieviešu, ja tiek nozīmēta individuāli un uzraudzīta ārsta vadībā. Pirms terapijas uzsākšanas tiek veikta pilna veselības izvērtēšana, lai nodrošinātu maksimālu drošību.
Kad ir iestājusies menopauze?
Karstuma viļņi un citi menopauzes simptomi.
Kāpēc Tu jūties slikti? Kas notiek ar Tavu ķermeni?
Maksts sausums menopauzes laikā - kā rīkoties?
Menopauze nav beigas – tā ir jauna sākums
Mums rūp sievietes veselība visos dzīves posmos.
Mēs palīdzēsim justies līdzsvaroti un labi – arī pārmaiņu laikā.
👩⚕️ Ginekologa konsultācija
Individuāla pieeja katrai pacientei. Izrunāsim simptomus, izmeklēsim un izveidosim piemērotu ārstēšanas plānu.
💊 Hormonu un nehormonālā terapija
Piedāvājam gan hormonālo, gan dabīgu terapiju simptomu mazināšanai – pielāgotu Tavam veselības stāvoklim un vajadzībām.
🌿 Dabīgie risinājumi un uztura pielāgošana
Augu valsts līdzekļi un uztura izmaiņas var būt maigs, bet efektīvs atbalsts hormonālajam līdzsvaram un sievietes vispārējai pašsajūtai.
Uzzini, kā justies labi savā ķermenī!
🕊️ Konfidenciāla vizīte, bez spriedzes
Neviens nezina, ar kādiem simptomiem esi ieradusies.
Mēs nodrošinām 100% diskrētu pieeju un sapratni.
Kas ir menopauze?
Menopauze – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, kas lielākoties notiek 45-55 gadu vecumā. Latvijā sievietes vidēji šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu. Šis laiks ir bioloģisks process, kas izpaužas ar dažādiem, gan fiziski jūtamiem, gan ne tik ļoti sajūtamiem simptomiem.
Sacīt, ka iestājusies menopauze var tad, kad pēc pēdējām menstruācijām aizritējuši ne mazāk kā 12 mēneši un klīniski un laboratoriski vērojams olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkums.
Menopauze – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, kas lielākoties notiek 45-55 gadu vecumā. Latvijā sievietes vidēji šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu. Šis laiks ir bioloģisks process, kas izpaužas ar dažādiem, gan fiziski jūtamiem, gan ne tik ļoti sajūtamiem simptomiem.
Sacīt, ka iestājusies menopauze var tad, kad pēc pēdējām menstruācijām aizritējuši ne mazāk kā 12 mēneši un klīniski un laboratoriski vērojams olnīcu hormonālās aktivitātes izsīkums.
Dr. Inta Dinsberga
Ginekoloģe
Kā es varu zināt, vai man ir menopauze?
Ja šaubies, vai Tev ir menopauze, nāc uz vizīti pie ginekologa, jo pārsteidzošā kārtā ar mēnešreižu iztrūkumu nekas nebeidzās. Patiesībā, šajā laikā sievietei savai veselībai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība un jāiepazīst savs ķermenis no jauna, gan pārejas posmā, gan tad, kad visas izmaiņas būs galā. Tas būtu jādara ciešā sadarbībā ar ginekologu, kam patiesi var uzticēties.
Regulāras apskates un konsultācijas ir svarīgas, lai kāda no izmaiņu radītajām sekām vai blaknēm nesāk pārlieku attīstīties nepamanīta, lai nenoved pie nopietnas saslimšanas vai dzīves kvalitāti ietekmējošas problēmas.
Ja šaubies, vai Tev ir menopauze, nāc uz vizīti pie ginekologa, jo pārsteidzošā kārtā ar mēnešreižu iztrūkumu nekas nebeidzās. Patiesībā, šajā laikā sievietei savai veselībai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība un jāiepazīst savs ķermenis no jauna, gan pārejas posmā, gan tad, kad visas izmaiņas būs galā. Tas būtu jādara ciešā sadarbībā ar ginekologu, kam patiesi var uzticēties.
Regulāras apskates un konsultācijas ir svarīgas, lai kāda no izmaiņu radītajām sekām vai blaknēm nesāk pārlieku attīstīties nepamanīta, lai nenoved pie nopietnas saslimšanas vai dzīves kvalitāti ietekmējošas problēmas.
Dr. Marta Spodareva-Burjaka
Ginekoloģe
Pie kā man jāvēršas, ja šķiet, ka sākusies menopauze?
Ja šķiet, ka esi sasniegusi pirmsmenopauzes un menopauzes periodu, jāvēršas pie ginekologa. Svarīgi regulāri apmeklēt savu ginekologu – ārstu, kuram uzticies un kurš var palīdzēt šajā svarīgajā Tavas dzīves posmā atrast piemērotāko un efektīvāko risinājumu menopauzes simptomu novēršanai un mazināšanai.
Ja šķiet, ka esi sasniegusi pirmsmenopauzes un menopauzes periodu, jāvēršas pie ginekologa. Svarīgi regulāri apmeklēt savu ginekologu – ārstu, kuram uzticies un kurš var palīdzēt šajā svarīgajā Tavas dzīves posmā atrast piemērotāko un efektīvāko risinājumu menopauzes simptomu novēršanai un mazināšanai.
Dr. Dina Aldiņa
Ginekoloģe
Kāpēc man iestājas menopauze?
Mūsu ķermenim novecojot, reproduktīvais cikls sāk palēnināties un gatavojas apstāties. Šis cikls ir nepārtraukti funkcionējis kopš pubertātes. Tuvojoties menopauzei, sievietes olnīcas ražo mazāk hormona, ko sauc par estrogēnu. Kad šis samazinājums notiek, sievietes menstruālais cikls sāk mainīties - tas var kļūt neregulārs un pēc tam apstāties. Fiziskas izmaiņas notiek, kad ķermenis pielāgojas dažādiem hormonu līmeņiem. Simptomi, kas rodas katrā menopauzes posmā (perimenopauze, menopauze un pēcmenopauze), ir daļa no sievietes ķermeņa pielāgošanās šīm izmaiņām. Atceries, ka šos procesus var aizkavēt, laicīgi vēršoties pie ginekologa, kas specializējies ginekoloģiskajā endokrinoloģijā.
Mūsu ķermenim novecojot, reproduktīvais cikls sāk palēnināties un gatavojas apstāties. Šis cikls ir nepārtraukti funkcionējis kopš pubertātes. Tuvojoties menopauzei, sievietes olnīcas ražo mazāk hormona, ko sauc par estrogēnu. Kad šis samazinājums notiek, sievietes menstruālais cikls sāk mainīties - tas var kļūt neregulārs un pēc tam apstāties. Fiziskas izmaiņas notiek, kad ķermenis pielāgojas dažādiem hormonu līmeņiem. Simptomi, kas rodas katrā menopauzes posmā (perimenopauze, menopauze un pēcmenopauze), ir daļa no sievietes ķermeņa pielāgošanās šīm izmaiņām. Atceries, ka šos procesus var aizkavēt, laicīgi vēršoties pie ginekologa, kas specializējies ginekoloģiskajā endokrinoloģijā.
Dr. Inese Martišune
Ginekoloģe
Kādas hormonālās izmaiņas notiek menopauzes laikā?
Tradicionālās izmaiņas, ko mēs domājam par "menopauzi", notiek, kad jūsu olnīcas vairs neražo hormonus. Olnīcas ražo hormonus estrogēnu un progesteronu, kā arī testosteronu. Kopā estrogēns un progesterons kontrolē menstruācijas. Estrogēns ietekmē arī to, kā jūsu ķermenis izmanto kalciju un uztur holesterīna līmeni asinīs. Dažos gadījumos vīrišķie hormoni paaugstinās, tad sievietei sāk veidoties pastiprināts sejas apmatojums. Šos simptomus nevajadzētu gaidīt, bet laicīgi vērsties pie endokrinologa, kurš individuāli spēs ieteikt labāko hormonālo vai nehormonālo terapiju, lai laicīgi novērstu ar hormoniem saistīto izmaiņu vizuālās izpausmes.
Tradicionālās izmaiņas, ko mēs domājam par "menopauzi", notiek, kad jūsu olnīcas vairs neražo hormonus. Olnīcas ražo hormonus estrogēnu un progesteronu, kā arī testosteronu. Kopā estrogēns un progesterons kontrolē menstruācijas. Estrogēns ietekmē arī to, kā jūsu ķermenis izmanto kalciju un uztur holesterīna līmeni asinīs. Dažos gadījumos vīrišķie hormoni paaugstinās, tad sievietei sāk veidoties pastiprināts sejas apmatojums. Šos simptomus nevajadzētu gaidīt, bet laicīgi vērsties pie endokrinologa, kurš individuāli spēs ieteikt labāko hormonālo vai nehormonālo terapiju, lai laicīgi novērstu ar hormoniem saistīto izmaiņu vizuālās izpausmes.
Dr. Sabīne Skrebinska
Endokrinoloģe
Cik ilgi ilgst menopauze?
Katrai sievietei tas ir citādāk.
Menopauzes pārejas posms perimenopauzē ilgst mainīgu laiku, parasti piecus gadus, bet tas var arī ilgt no astoņiem līdz pat desmit gadiem.
Pati menopauze ilgst tikai vienu dienu, un pēc tam uz atlikušo mūžu iestājas pēcmenopauzes periods.
Menopauzes simptomi var turpināties arī pēcmenopauzes periodā, vidēji apmēram piecus līdz septiņus gadus. Kā piemēram karstuma viļņi: lai gan sievietes no tiem cieš vidēji septiņus gadus, tomēr vairāk nekā 40% sieviešu vecumā no 60 līdz 65 gadiem turpina izjust karstuma viļņus un svīšanu naktī, bet dažas tos piedzīvo vēl ilgāk - līdz 20 gadiem pēc menopauzes. Ja ilgstoši cīnies ar menopauzes simptomiem, nekavējies un dodies pie ginekologa, kurš spēs uzlabot Tavu pašsajūtu, mazinot menopauzes simptomus.
Katrai sievietei tas ir citādāk.
Menopauzes pārejas posms perimenopauzē ilgst mainīgu laiku, parasti piecus gadus, bet tas var arī ilgt no astoņiem līdz pat desmit gadiem.
Pati menopauze ilgst tikai vienu dienu, un pēc tam uz atlikušo mūžu iestājas pēcmenopauzes periods.
Menopauzes simptomi var turpināties arī pēcmenopauzes periodā, vidēji apmēram piecus līdz septiņus gadus. Kā piemēram karstuma viļņi: lai gan sievietes no tiem cieš vidēji septiņus gadus, tomēr vairāk nekā 40% sieviešu vecumā no 60 līdz 65 gadiem turpina izjust karstuma viļņus un svīšanu naktī, bet dažas tos piedzīvo vēl ilgāk - līdz 20 gadiem pēc menopauzes. Ja ilgstoši cīnies ar menopauzes simptomiem, nekavējies un dodies pie ginekologa, kurš spēs uzlabot Tavu pašsajūtu, mazinot menopauzes simptomus.
Dr. Dina Aldiņa
Ginekoloģe
Vai ir iespējams ārstēt menopauzi?
Menopauzes simptomus var ārstēt, tos palēlinot, aizkavējot un atvieglojot visu procesu, bet pavisam menopauzi nevar apstādināt. Lai varētu laikus preventīvi rīkoties un reaģēt uz pirmajām izmaiņām, un, lai nebūtu jācīnās ar sekām. Ar dažādām ārstēšanas metodēm ginekologs spēs apturēt menopauzes radītos simptomus, bet atgūt zaudēto vairs nevarēs. Menopauzes periodā sievietei jo īpaši svarīgi apmeklēt ginekologu, lai laicīgi varētu rīkoties.
Menopauzes simptomus var ārstēt, tos palēlinot, aizkavējot un atvieglojot visu procesu, bet pavisam menopauzi nevar apstādināt. Lai varētu laikus preventīvi rīkoties un reaģēt uz pirmajām izmaiņām, un, lai nebūtu jācīnās ar sekām. Ar dažādām ārstēšanas metodēm ginekologs spēs apturēt menopauzes radītos simptomus, bet atgūt zaudēto vairs nevarēs. Menopauzes periodā sievietei jo īpaši svarīgi apmeklēt ginekologu, lai laicīgi varētu rīkoties.
Dr. Inta Dinsberga
Ginekoloģe
Kā tiek diagnosticēta menopauze?
Vizītes laikā ginekologs iztaujās un izmeklēs pacienti, paņems tādas ginekoloģiskās analīzes kā onkocitoloģiskā uztriepe no dzemdes kakla (dzemdes kakla vēža skrīnings), veiks olnīcu un dzemdes ultrasonogrāfiju (mazā iegurņa ultrasonogrāfiju ar vaginālo zondi), noteikti nozīmēs hormonu analīzes un citas asins analīzes, kuru rezultāti ir ļoti būtiski, lai izvēlētos piemērotākos menopauzes ārstēšanas līdzekļus. Iespējams, rekomendēs vēl tādus papildus izmeklējumus kā mamogrāfija (krūts vēža skrīnings), krūts dziedzeru ultrasonosgrāfija vai jebkuru citu izmeklējumu, ja tas būs nepieciešams. Apkopojot visu izmeklējumu un analīžu rezultātus nozīmēs katrai pacientei individuāli pielāgotu ārstēšanu.
Ierodoties uz vizīti vēlams līdzi ņemt iepriekš veikto analīžu un izmeklējumu rezultātus, veikto operāciju izrakstus (ja tādi ir). Ginekologs noteikti taujās par esošajām blakus saslimšanām un regulāri lietojamajiem medikamentiem.
Vizītes laikā ginekologs iztaujās un izmeklēs pacienti, paņems tādas ginekoloģiskās analīzes kā onkocitoloģiskā uztriepe no dzemdes kakla (dzemdes kakla vēža skrīnings), veiks olnīcu un dzemdes ultrasonogrāfiju (mazā iegurņa ultrasonogrāfiju ar vaginālo zondi), noteikti nozīmēs hormonu analīzes un citas asins analīzes, kuru rezultāti ir ļoti būtiski, lai izvēlētos piemērotākos menopauzes ārstēšanas līdzekļus. Iespējams, rekomendēs vēl tādus papildus izmeklējumus kā mamogrāfija (krūts vēža skrīnings), krūts dziedzeru ultrasonosgrāfija vai jebkuru citu izmeklējumu, ja tas būs nepieciešams. Apkopojot visu izmeklējumu un analīžu rezultātus nozīmēs katrai pacientei individuāli pielāgotu ārstēšanu.
Ierodoties uz vizīti vēlams līdzi ņemt iepriekš veikto analīžu un izmeklējumu rezultātus, veikto operāciju izrakstus (ja tādi ir). Ginekologs noteikti taujās par esošajām blakus saslimšanām un regulāri lietojamajiem medikamentiem.
Dr. Inese Martišune
Ginekoloģe
Kādu diētu man vajadzētu ievērot menopauzes laikā?
Pilnvērtīga diēta, kurā ir daudz augļu, dārzeņu, pilngraudi, augstas kvalitātes olbaltumvielas un piena produkti, samazinot ogļhidrātu uzņemšanu var mazināt menopauzes simptomus. Var palīdzēt arī fitoestrogēni un veselīgie tauki, kā piemēram, Omega-3 taukskābes. Uztura speciālists palīdzēs izstrādāt katrai sievietei piemērotāko ēdienkarti, lai tā uzlabotu sievietes pašsajūtu un atbilstu sievietes ikdienai.
Pilnvērtīga diēta, kurā ir daudz augļu, dārzeņu, pilngraudi, augstas kvalitātes olbaltumvielas un piena produkti, samazinot ogļhidrātu uzņemšanu var mazināt menopauzes simptomus. Var palīdzēt arī fitoestrogēni un veselīgie tauki, kā piemēram, Omega-3 taukskābes. Uztura speciālists palīdzēs izstrādāt katrai sievietei piemērotāko ēdienkarti, lai tā uzlabotu sievietes pašsajūtu un atbilstu sievietes ikdienai.
Liene Sondore
Sertificēta uztura speciāliste
Vai menopauze var izraisīt ādas problēmas?
Perimenopauzes un menopauzes laikā sievietes āda var kļūt problemātiska no dažādiem aspektiem. Šajā laikā var parādīties pūtītes, pastiprināties ādas novecošana, sausa sejas āda, kas var sagādāt problēmas, atrast pareizākos un atbilstošākos ādas kopšanas līdzekļus. Dermatologs var palīdzēt izstrādāt sejas kopšanas sistēmu, kas pielāgota sievietes īpašajām ādas kopšanas vajadzībām.
Perimenopauzes un menopauzes laikā sievietes āda var kļūt problemātiska no dažādiem aspektiem. Šajā laikā var parādīties pūtītes, pastiprināties ādas novecošana, sausa sejas āda, kas var sagādāt problēmas, atrast pareizākos un atbilstošākos ādas kopšanas līdzekļus. Dermatologs var palīdzēt izstrādāt sejas kopšanas sistēmu, kas pielāgota sievietes īpašajām ādas kopšanas vajadzībām.
Dr. Jūlija Boļšakova
Dermatologs
Menopauzes ārstēšanas iespējas
Menopauze ir dabisks dzīves posms, tomēr tas nenozīmē, ka jums jācieš no simptomiem bez palīdzības vai medikamentiem. Ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas un dzīvesveida izmaiņas, ko varat apspriest ar savu ginekologu.
Hormonu aizstājterapija (HAT)
HAT, pazīstama arī kā menopauzes hormonu terapija (MHT), ir ārstēšana, kas palīdz pārvaldīt menopauzes simptomus, aizstājot organismā trūkstošos hormonus: estrogēnu, progesteronu un testosteronu. Starptautiskās vadlīnijas iesaka HAT kā pirmās izvēles ārstēšanu.
HAT veidi:
HAT hormoni:
Ja HAT nav piemērota, ir pieejamas arī nehormonālas ārstēšanas metodes, piemēram, citi recepšu medikamenti, kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT) un alternatīvas zāles vai uztura bagātinātāji.
Augu valsts līdzekļi
Dažas sievietes izvēlas lietot augu vai dabiskos līdzekļus, piemēram, vakara prīmulas eļļu, melno kohosu, žeņšeņu un asinszāli. Tomēr šo līdzekļu drošība un efektivitāte nav tik labi izpētīta kā HAT, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes sniedzēju pirms to lietošanas.
Dzīvesveida izmaiņas
Hormonu izmaiņas menopauzes laikā var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Dzīvesveida pielāgojumi var palīdzēt pārvaldīt simptomus:
Hormonu aizstājterapija (HAT)
HAT, pazīstama arī kā menopauzes hormonu terapija (MHT), ir ārstēšana, kas palīdz pārvaldīt menopauzes simptomus, aizstājot organismā trūkstošos hormonus: estrogēnu, progesteronu un testosteronu. Starptautiskās vadlīnijas iesaka HAT kā pirmās izvēles ārstēšanu.
HAT veidi:
- Medikamenti
- Plāksteri
- Gēli
- Smidzinātāji
- Hormonālā spirāle
HAT hormoni:
- Estrogēns un progesterons: Lielākajai daļai sieviešu nepieciešama kombinētā terapija ar abiem hormoniem.
- Estrogēns: Piemērots sievietēm, kurām veikta histerektomija (dzemdes izņemšana).
- Testosterona papildināšana: Var tikt apspriesta ar ārstu, ja ir zems dzimumtieksmes līmenis.
Ja HAT nav piemērota, ir pieejamas arī nehormonālas ārstēšanas metodes, piemēram, citi recepšu medikamenti, kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT) un alternatīvas zāles vai uztura bagātinātāji.
Augu valsts līdzekļi
Dažas sievietes izvēlas lietot augu vai dabiskos līdzekļus, piemēram, vakara prīmulas eļļu, melno kohosu, žeņšeņu un asinszāli. Tomēr šo līdzekļu drošība un efektivitāte nav tik labi izpētīta kā HAT, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes sniedzēju pirms to lietošanas.
Dzīvesveida izmaiņas
Hormonu izmaiņas menopauzes laikā var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo pašsajūtu. Dzīvesveida pielāgojumi var palīdzēt pārvaldīt simptomus:
- Veselīgs uzturs: Sabalanēts uzturs var uzlabot pašsajūtu.
- Regulāras fiziskās aktivitātes: Palīdz uzturēt veselīgu svaru un uzlabo garastāvokli.
- Emocionālās labsajūtas uzturēšana: Stresa pārvaldība un atpūta ir svarīga emocionālajai veselībai.
Dinsbergas klīnikas atsauksmes
Dinsbergas klīnikas ārsti
- Dr. Inta DinsbergaGinekologs
- Dr. Dina AldiņaGinekologs
- Dr. Inese MartišuneGinekologs
- Dr. Marta Spodareva-BurjakaGinekologs
- Dr. Ginta Zaķe (Vedļa)Ginekologs
- Dr. Jūlija BoļšakovaDermatologs
- Dr. Elīza ŠapovalovaDermatologs
- Dr. Sabīne SkrebinskaEndokrinologs
- Liene SondoreUztura speciāliste
GOOGLE ATSAUKSMES
⭐⭐⭐⭐⭐
Veselības apdrošināšana
Dinsbergas klīnikā darbojas tiešais sadarbības līgums ar veselības apdrošināšanas kompānijām: IF, BTA, SEESAM un COMPENSA
Citu apdrošināšanas kompāniju klientiem tiek piedāvāta pilna dokumentu pakete ārstniecības izdevumu segšanai.
Citu apdrošināšanas kompāniju klientiem tiek piedāvāta pilna dokumentu pakete ārstniecības izdevumu segšanai.
Pieteikties uz konsultāciju
Pēc pieteikuma saņemšanas klīnikas speciālisti darba dienas laikā ar Jums sazināsies un vienosies par konkrētu konsultācijas laiku!
Pieteikties uz konsultāciju
Pēc pieteikuma saņemšanas klīnikas speciālisti darba dienas laikā ar Jums sazināsies un vienosies par konsultācijas laiku!
Kontakti
Navigācija Skanstes City kvartālā.
Domājot par Jūsu ērtībām, ir ieviesta navigācija Skanstes City kvartālā. Dodies uz https://www.skanstescity.lv/kontakti/,
izvēlies savu atrašanās vietu, Dinsbergas klīniku kā galamērķi un Tev parādīs īsāko un ērtāko ceļu uz klīnikas ieeju.
Ja atrodies Skanstes City kvartālā, meklē infostendus ar QR kodiem, skenē un ievadi galamērķi Dinsbergas klīnika.
