Tomēr, plānojot savu dzīvi pēc 50 gadu vecuma, ir jārēķinās ar ķermenī notiekošajām hormonālajām pārmaiņām, kas plašāk pazīstamas ar nosaukumu “menopauze”.
Medicīniski menopauzes iestāšanos definē brīdī, kad kopš pēdējām menstruācijām ir pagājuši 12 mēneši un ir apstājusies hormonālā aktivitāte sievietes olnīcās – tās vairs neražo “sievišķības hormonus” estrogēnu un progesteronu.
Vecums, kad tas notiks, katrai sievietei var būt stipri atšķirīgs, bet caurmērā tie varētu būt 47 – 51 gadi. Pirms tam, jau sākot no aptuveni 42 gadu vecuma, var būt novērojams starpposms jeb premenopauze, kad mēnešreizes kļūst retākas un neregulāras, tās var notikt ar 60 – 90 dienu intervālu, būt ļoti stipras vai gluži otrādi – neizteiktas. Laika posms, kad hormonālā aktivitāte ir pilnībā izbeigusies, tiek saukts par postmenopauzi, bet viss transformācijas process pēc reproduktīvā posma izbeigšanās kopā – par perimenopauzi.
Menopauzes iestāšanos diemžēl bieži pavada visai nepatīkami simptomi – karstuma viļņi, svīšana naktīs, miega traucējumi, garastāvokļa svārstības, koncentrēšanās spēju zudums, trauksme un depresija, metabolisma samazināšanās un svara pieaugums. Iespējami arī intīmās dzīves sarežģījumi – maksts sausums, gļotādu iekaisumi, sāpes dzimumakta laikā, urīna nesaturēšana.
Bet ir arī labās ziņas! Pieredzējusī ginekoloģe Inta Dinsberga ir pārliecināta, ka, kombinējot pašas sievietes dzīves veidu ar mūsdienīgu terapiju – gan hormonālo, gan nehormonālo, kā arī izmantojot jaunākās estētiskās ginekoloģijas metodes – PRF ( Platlet Reach Fibrin) un PRP (Platlet Reach Plasma), hialuronskābes pildvielas (filleru) injekcijas intīmajā zonā, kā arī lāzerterapiju, ir iespējams mazināt menopauzes traucējošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti par līdz pat 80 – 90 procentiem.
Nav noslēpums, ka savu dzīves kvalitāti lielā mērā veidojam mēs paši visa mūža garumā – ar saviem ikdienas ieradumiem, izvēlēm par labu veselīgākām alternatīvām. Ja veselīgs dzīves veids, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pozitīvs skats uz dzīvi jau ir bijusi sievietes pašsaprotama ikdiena līdz šim, arī par pārejas perioda tuvošanos viņai faktiski nav liela pamata satraukumam – tas visticamāk, tas būs vieglāks un mērenāks.
Arī tad, ja jūsu dzīves veidā ir lietas, ko būtu vēlams mainīt un uzlabot, ir īstais brīdis to darīt. Sievietes dzīves veidam patiesi ir liela nozīme tajā, cik viegli vai smagi būs pārejas posma simptomi.
Fizisko un garīgo līdzsvaru šajā dzīves posmā palīdzēs saglabāt aktīvs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes, joga, elpošanas vingrinājumi, meditācija, akupunktūra. Smēķētājām silti ieteicams tikt no šī netikuma vaļā.
Pozitīvu efektu dos arī uztura bagātinātāji – B, C un D3 vitamīni, magnijs, kalcijs, cinks, koenzīms Q10, melatonīns un citi.
Kā mūsdienīgu un efektīvu līdzekli pārejas perioda traucējumu mazināšanai daktere Dinsberga iesaka menopauzes hormonālo terapiju (MHT). Tās ir hormonus (estrogēnu un progesteronu) saturošas zāles, kuras paciente lieto saskaņā ar ginekologa noteikto shēmu.
Izšķirties par hormonālajiem medikamentiem daudzas sievietes attur uzskats, ka to lietošana paaugstina tādu nopietnu komplikāciju kā tromboze, infarkts, insults, krūts vēzis u.c. risku. Patiesībā ir veikti nopietni pētījumi, kas apliecina, ka ar mūsdienu jaunākās paaudzes preparātiem šie riski ir minimāli vai pat neesoši. Tomēr lēmums par MHT lietošanu ir gana nopietns, un pieņemams tikai kopā ar uzticamu ginekologu pēc rūpīgas izmeklēšanas.
Sievietēm, kas nevēlas vai nedrīkst lietot hormonu preparātus, kā laba alternatīva tiek piedāvāta nehormonālā terapija – jau iepriekš pieminētie uztura bagātinātāji un fitoestrogēni – dabiskas augu izcelsmes estrogēni.
Nozīmīgākie no fitoestrogēniem ir sojas izoflavoni, kas efektīvi mazina dažādus menopauzes simptomus, piemēram, karstuma viļņus, maksts sausumu.
Savukārt miega traucējumu, trauksmes un garastāvokļa svārstību mazināšanai palīdzēs dabisks preparāts ar ļoti poētisku nosaukumu – magnolijas ekstrakts.
Atcerieties – lai arī menopauzes simptomi var būt nepatīkami, tā tomēr nav slimība, bet gan dabisks pārejas posms, kas katrai sievietei norit atšķirīgi. Tā radītos simptomus pavisam noteikti var un vajag koriģēt. Pierakstieties uz vizīti Dinsbergas klīnikā, lai kopīgi un mērķtiecīgi izstrādātu tieši jums piemērotāko ārstēšanas un simptomu korekcijas plānu!
Vēl par menopauzi var uzzināt šeit menopauze.lv
Sertificēts ārsts ginekologs ar ilgstošu pieredzi ginekoloģisko saslimšanu diagnosticēšanā un ārstniecībā, īpaši specializējusies menopauzes, ginekoloģiskās endokrinoloģijas jautājumu, neauglības problēmu risināšanā, kā arī ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanā. Viens no jaunākajiem darba virzieniem- estētiskā ginekoloģija. 1990. gadā absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu (tagad Rīgas Stradiņa universitāte).
Papildus izglītība
Zināšanas papildinājusi Londonas Karaliskajā dzemdību speciālistu un ginekologu koledžā un Stokholmas Karolinskas Universitātes klīnikā. Ginekoloģisko endokrinoloģiju apguvusi un zināšanas regulāri papildina Starptautiskajā ginekoloģiskās un reproduktīvās endokrinoloģijas skolā Itālijā.
Dr. Inta Dinsberga ir Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas biedre, Starptautiskās ginekoloģiskās endokrinoloģijas biedrības (ISGE) biedre, Eiropas cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE) biedre, Starptautiskās ginekoloģiskās un dzemdniecības ultrasonogrāfijas biedrības biedre (ISUOG).
Ginekoloģe regulāri papildina zināšanas konferencēs un semināros, kā arī ir piedalījusies apmaiņas programmās ārvalstīs.
Aktīvi līdzdarbojas zinātnisko darbu izstrādē, ir vairāku starptautiskas un vietējas nozīmes tēžu un publikāciju autore.
RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras viesdocētāja.
Estētiskas dermatoloģijas lāzerprocedūras.
Fizioterapijas nodarbībās svarīga ir pacientu izglītošanas sadaļa. Fizioterapeite cenšas nodot iegūtās zināšanas pacientiem vieglā un saprotamā veidā. Sava ķermeņa iepazīšana un kustības nozīmes apzināšanās ir jau daļa no uzvaras!
Uztura speciālists nepieciešamības gadījumā izvērtē ēšanas paradumus un uztura dienasgrāmatas pierakstus.