– Sakiet, lūdzu, kā jūs skaidrotu pacientei, kura jautā: «Dakter, mani moka karstuma vilņi! Kas notiek manā organismā?»
– Droši vien es sāktu ar to, ka mums, dāmām, dzīvē pienāk brīdis, kad mūsu estrogēna rūpnīca – olnīcas – sāk strādāt lēnāk, līdz beidz darbu pavisam. Tad organismā iestājas hormona estrogēna deficīts. Iespējams, estrogēns minimāli vēl ražojas perifēri, ne olnīcās, bet tas ir cits stāsts un šajā kontekstā mums īsti nepalīdz, jo daudzums tiešām ir minimāls.
Savukārt mūsu ķermeņa temperatūru regulē centrālā nervu sistēma, un pār to galvenais boss ir smadzeņu daļa hipotalāms. Tas nosaka, ka svīstam, lai atdzistu, kad ir pārāk karsti, un drebinā­mies, ja jūtamies nosalušas. Parasti šis mūsu termostats uztur tā saukto termoneitrālo zonu, un nelielas ķermeņa temperatūras svārstības neizraisa nekādu reakciju, piemēram, ja temperatūra paaugstinās par pusgrādu, organisms nesāk svīst.
Savukārt, kad hipotalāms vairs nesaņem estrogēnu, termoneitrālā zona strauji sašaurinās – tā kļūst ļoti jutīga pat pret nelielām temperatūras svārstībām. Tas nozīmē, ka pat pavisam nelielas svārstības ķermeņa temperatūrā izraisa smadzeņu pārmērīgu reakciju. Ja organisms iedomājas, ka temperatūra ir paaugstinājusies par grādu, hipotalāms dod signālu atvēsināt ķermeni: notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās, ko sieviete sajūt kā pēkšņu karstumu, viņas seja un kakls
JA ORGANISMS IEDOMĀJAS, KA TEMPERATŪRA IR PAAUGSTINĀJUSIES PAR GRĀDU, HIPOTALĀMS DOD SIGNĀLU ATVĒSINĀT ĶERMENI.
kļūst sārti, sākas svīšana. Tā kā termoregulācija arī svārstās, nereti drīz pēc tam var sekot pilnīgi pretējas sajūtas – salšanas drebulis.
Tur ir dziļāka bioķīmija, bet, vienkāršoti sakot, estrogēna trūkuma apstākļos hipotalāmā neirotransmiteri nestrādā, kā vajag, un termoregulācija kļūst traucēta.

– Tātad karstuma vilņi paši par sevi nav veselībai kaitīgi, tā?
– Dzīvībai bīstami tie nav, taču ļoti nepatīkami. Ja karstuma vilņi ir naktī, tie traucē gulēt, no rīta grūti doties savās gaitās. Dienā – sarežģī sociālās un darba situācijas. Tie mazāk ir medicīniska problēma, vairāk dzīves kvalitātes un funkcionēšanas jautājums. Reizēm pacientes tā arī saka – karstuma vilņi mani beidz nost, es nevaru izturēt! Jo to izturēt tiešām var būt ļoti grūti, es zinu, jo arī pati piedzīvoju smagu menopauzi. Mēs taču jebkurā vecumā gribam dzīvot aktīvi, strādāt, baudīt dzīvi.
Kad sieviete nāk pie ginekologa, bieži vien karstuma vilņi ir problēmas redzamākā daļa, bet parunājot atklājas, ka simptomiem pievienojusies trauksmainība, garastāvokļa svārstības vai nomāktība līdz pat depresijai, enerģijas trūkums, samazinājies domāšanas asums, ko mēdz saukt par smadzeņu miglu, parādījušies atmiņas traucējumi. Var parādīties arī intīmās dzīves problēmas – maksts sausums, libido kritums. Tas viss kopā veido ārkārtīgi nepatīkamu domino efektu.
Ir arī vēlīnās menopauzes sekas, ko nejūt uzreiz, bet kas parādās 10–20 gadu laikā pēc menopauzes: muskuļu masas samazināšanās, osteoporoze, kardiovaskulāro un citu slimību risks.

– Bet nav taču vairs tie laiki, kad karstuma vilņi vienkārši jāpacieš, zinot, ka ir arī smagāki simptomi, vai ne?
– Protams! Un ir arī iespējas to risināt. Starp citu, šos simptomus ignorēt nevajag, jo, kā nesen uzzināju starptautiskā ārstu kongresā, – smagāki karstuma vilņi saistās ar augstākiem kardiovaskulāriem jeb sirds un asinsvadu veselības riskiem nākotnē.
Tātad pirmais, ja paciente sūdzas par karstuma vilņiem, ko es darītu: noskaidrotu, vai tie tiešām ir saistīti ar perimenopauzi vai menopauzi, nevis citu veselības problēmu. Tāpēc sākam ar anamnēzi: iztaujājam pacienti. Ja līdz šim problēmu nav bijis un analīzes kārtībā, ejam tālāk pēc plāna.
Bet, ja, piemēram, ir vairogdziedzera mezgli vai citi riski, nepieciešama ultrasonogrāfija, atbilstošas analīzes un, iespējams, endokrinologa konsultācija. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viena diagnoze neizslēdz otru. Vairogdziedzera problēmas mēdz saasināties, tieši tuvojoties menopauzei. Tāpēc mūsu klīnikā ir kompleksa pieeja: sākam ar izmeklējumiem – sonogrāfija, analīzes, piesaistām endokrinologu un vienojamies par paralēlu terapiju, ja vajadzīgs. Tepat strādā arī kardiologs, jo nereti arī atklājam paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu. Ārsti savā starpā apspriež klīniskos gadījumus, un paciente iegūst labāko risinājumu.

– Ja pacientei citu slimību nav, bet karstuma vilņi traucē, ko jūs ieteiksiet darīt tālāk?
– Pacientes ļoti bieži pašas norāda virzienu, kurā ir vai nav gatavas doties. Ir sievietes, kuras uzreiz saka – hormonus nelietošu! OK, domāsim kaut ko citu.

– Bet ja viņa nav kategoriska un lūdz izstāstīt visas iespējas?
– Viena no iespējām ir menopauzes hormonu terapija (MHT). Jā, agrāk teica hormonu aizstājterapija jeb HAT, bet, pēc jaunākajiem terminoloģijas likumiem, pareizāk būtu teikt MHT. Parasti hormonu aizstājterapijā nepieciešami divi hormoni – estrogēns un progestīns (tie var būt progesteronam līdzīgs sintētisks hormons un dabīgā progesterona analogs). Gan estrogēni, gan progestīni ir dažādās ķīmiskās formās. Balstoties uz pētījumiem, visdrošākais hormonu ievades ceļš, ņemot vērā trombožu un krūts vēža risku, ir uz ādas lietojams estrogēns – gels, krēms, plāksteris. Ir arī estrogēna aerosoli jeb spreji, ko daudzas pacientes lieto un ir apmierinātas.
Progesteronu var lietot dažādi: iekšķīgi, piemēram, mikronizētu, mīkstajās kapsulās, arī vagināli, retāk to lieto uz ādas. Progesterona uzņemšanas formas izvēli nosaka pacientes sūdzības un terapijas mērķi. Piemēram, ja gribam uzlabot miegu, der iekšķīgs mikronizēts progesterons. Ja jau ir pārmērīga miegainība, domājam par citu veidu. Atrast piemērotāko hormonu devu ir smalks ārsta un pacientes sadarbības process. Uzdevums ir atrast mazāko efektīvo devu un pareizi sabalansēt abu hormonu proporciju. Ne vienmēr izdodas trāpīt ar pirmo reizi, taču nevajag padoties – svarīgi palikt kontaktā ar savu ārstu, sazināties un kopīgi pieregulēt medikamentu devas, līdz atrasta piemērotākā kombinācija un pašsajūta uzlabojas.

– Neizbēgamais jautājums: kādi ir MHT riski un iespējamās blaknes?
– Galvenie riski, ko min, runājot par MHT, ir tromboze un krūts vēzis. Taču es vienmēr vēršu uzmanību arī uz fona riskiem – tiem, ar kuriem paciente jau ienāk kabinetā: ķermeņa masas indekss, holesterīns, asinsspiediens, asinsvadu stāvoklis, smēķēšana.
Saprotiet, menopauze ir dzīves posms, kurā organismā notiek vēl daudz kas cits – karstuma vilņi ir tikai viena līnija kopējā bildē. Ja pacientei ir liekais svars, paaugstināts asinsspiediens un viņa smēķē, trombozes risks var materializēties šī komplekta dēļ, nevis tāpēc, ka viņa sāka lietot hormonus.
Tāpat krūts vēzis – ārkārtīgi nopietns temats. Joprojām diskutē par mamogrāfijas un krūšu sonogrāfijas biežumu, un ārstu viedokļi atšķiras, taču es teiktu: minimums būtu pēc 50 gadu vecuma izmantot valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu un pārbaudīt krūtis reizi divos gados. Pirms izraksta MHT, pirmais un galvenais, ko ārsts nedrīkst aizmirst, ir ģimenes anamnēze: vai pirmās pakāpes asinsradiniecēm nav bijis krūts vai olnīcu vēzis, bet vīriešiem – kolorektālais un prostatas vēzis pirms 50 gadu vecuma. Ar šādu vienkāršu jautājumu nereti nonākam līdz pārbaudei uz ģenētisku mutāciju, kas būtiski maina taktiku. Ja ģimenē ir noteikta gēnu mutācija, risks ir ļoti augsts (atsevišķos gadījumos līdz pat 80 %). Krūts vēzis nerodas tikai tāpēc, ka sieviete lieto MHT. Taču, ja hormonatkarīgs audzējs attīstās citu iemeslu dēļ, to neatrod un hormonus turpina lietot, audzēja augšana var tikt stimulēta. Tāpēc pirms terapijas uzsākšanas un tās laikā jāveic regulāri izmeklējumi.

– Iespējams, sieviete vēl gribēs zināt, vai no MHT pieņemsies svarā.
– MHT nav iemesls svara pieaugumam. Bet jāsaprot, ka menopauzes laikā svars mēdz dabiski nedaudz pieaugt, jo mainās vielmaiņa un tauku izvietojums ķermenī, mēs no bumbierīšiem pārtopam par ābolīšiem. Daļai sieviešu neliels svara pieaugums var pat uzlabot pašsajūtu, jo taukaudi mazā daudzumā pārvērš citus hormonus estrogēnos, tā nedaudz kompensējot to trūkumu un mazinot karstuma vilņus, garastāvokļa svārstības, miega traucējumus un maksts sausumu.

– Tātad, ja paciente saka jā MHT, kādas analīzes jūs gribēsiet redzēt pirms tās izrakstīšanas?
– Pacientes tiešām bieži ir zinošas, sagatavojušās un ierodas ar jau veiktām analīzēm. Lieliski! Mani interesēs: FSH un LH (hipofīzes hormoni, kas dod signālu olnīcām), estradiols (tas ir estrogēnu grupas hormons ar būtisku lomu pirmsmenopauzē), arī progesterona, testosterona, DHEASO4 līmenis, holesterīna līmenis, glikoze un insulīna rezistences rādītāji, vairogdziedzera marķieri, D vitamīna līmenis, pilna asinsaina un feritīns. Arī krūšu izmeklējumi – mamogrāfija vai sonogrāfija.
Tālāk rīkojamies atkarībā no situācijas: ja izmeklējumi jau gatavi un sievietei ir smagi simptomi, MHT terapiju var sākt uzreiz.

– Ja sieviete hormonus negrib vai nedrīkst lietot?
– Te mazliet jānodala. Ja sievietei ir bijis hormonatkarīgs audzējs, fitoestrogēnus parasti neiesaka. Fitoestrogēni ir augu izcelsmes savienojumi – paši nav hormoni, bet saistās ar estrogēna receptoriem, tāpēc iedarbojas līdzīgi, tikai vājāk. Uzturā viņai neliedz lietot augus, kas tos satur, piemēram, soju un linsēklas, taču uztura bagātinātājus ar fitoestrogēniem pēc hormonatkarīga audzēja parasti neiesaka.
Pacientēm, kurām šāda riska nav, fitoestrogēni mēdz palīdzēt, ja ir viegli vai vidēji smagi karstuma vilņi. Pie smagiem simptomiem ar fitoestrogēniem parasti nebūs līdzēts. Bet ir arī jauns medikamentozs risinājums: neirokinīna-3 receptoru (NK3R) antagonistu grupa. Tā nav ne hormonu terapija, ne fitohormoni. Šīs vielas bloķē receptorus termoregulācijas ceļos un efektīvi mazina karstuma vilņus. Tas ir absolūts jaunums. Latvijā to plaši vēl nelieto, bet atsevišķās aptiekās var nopirkt. Es dažām pacientēm esmu izrakstījusi. Šī terapija ir dārga, bet redzu, ka tiešām strādā, un, kas svarīgi, to drīkst lietot pacientes, kurām hormonu terapija ir kontrindicēta.

– Varbūt ir vēl kādi dabiski līdzekļi, ko sieviete var lietot profilaktiski vai kad jau ir sākušies karstuma vilņi, kas palīdz kaut mazliet?
– No bezrecepšu un augu līdzekļiem mēdz izmantot cimicifugas (ķekarainās sudrabsveces) preparātus un ziedputekšņu apvalku ekstraktu preparātus. Dažviet pasaulē tie pieejami kā medikamenti, citur – kā uztura bagātinātāji. To pieejamība Latvijā atšķiras.
Dažām sievietēm tie palīdz, bet efekts nereti jūtams tikai pirmajā mēnesī un pēc tam mazinās. Kopumā pētījumi ir, un tie rāda atšķirīgu, mērenu efektivitāti.

– Sakiet, vai sievietēm, kuras ir vairāk trenētas un fiziski aktīvākas, karstuma vilņi ir vieglāki un retāki?
– Iespējams, ka sievietei, kura citādi jūtas fiziski labi – nav liela liekā svara, mazāk blakusslimību –, nepatīkamie karstuma vilņi varbūt ir vieglāk panesami nekā komplektā ar citiem faktoriem.
«MĒS STRĀDĀJAM KĀ VIRTUVĒ – MAZLIET NO ŠĪ, MAZLIET NO TĀ, LĪDZ BEIGĀS SANĀK LABI.» UN PATIEŠĀM – BEIGĀS VISS VAR BŪT LABI.
Tomēr karstuma vilņi diemžēl nav joma, ko var ietekmēt ar veselīgu dzīvesveidu. Arī es visu mūžu esmu dzīvojusi veselīgi, sportojusi, bet piedzīvoju sarežģītu menopauzi. Zinot, ka sievietēm par to nereti ir grūti runāt, ierakstīju miniseriālu – trīs dažu minūšu video, kuros stāstu par savu pieredzi. Tos var atrast mūsu klīnikas lapā menopauze.lv. Zinu, ka reizēm tas sievietes nomierina, jo viņām nav, ar ko aprunāties, ka arī citām neklājas viegli, bet risinājumi ir.
Pieredzes ir dažādas: vienām ir stiprs ģimenes atbalsts, ir tuvas draudzenes, kas iet cauri kam līdzīgam, citām nav, un par intīmām sūdzībām nereti grūti runāt pat ar partneri. Tāpēc ir svarīgi dot iespēju sievietei atnākt pie ārsta, izstāstīt un saņemt saprotamu palīdzību. Savām pacientēm pēc terapijas sākšanas parasti plānoju vizīti apmēram pēc diviem mēnešiem, bet vienmēr mudinu sazināties ātrāk, ja ir sajūta, ka nav labi. Ja paciente nevar atnākt, piemēram, dzīvo ārzemēs, aicinu vismaz uzrakstīt, kā jūtas, – bieži jāpielāgo medikamentu devas vai to uzņemšanas veids. Ja pirmajās dienās nav gaidītā efekta, terapiju nevajag uzreiz mest malā. Tā ir smalka lieta – vajadzīgs laiks un precizēšana.
Man patīk, kā to formulē kāds itāļu profesors: «Mēs strādājam kā virtuvē – mazliet no šī, mazliet no tā, līdz beigās sanāk labi.» Un patiešām – beigās viss var būt labi.

Dinsbergas Klīnika
SKANSTES IELA 52 RĪGA
menopauze.lv
dinsbergasklinika.lv